Hlorella: cilvēka ķermeņa ekoloģiskais sargs
Hlorella, kas pazīstama kā "Zemes plaušas", ir visuresoša{0}}vienšūnu zaļaļģe, kas pieder pie Chlorophyta dzimtas Chlorella ģints. Šīs sfēriskās, vienšūnas saldūdens aļģes, kuru diametrs ir tikai 3–8 mikroni, ir viena no agrākajām dzīvības formām uz Zemes. Pateicoties efektīvai fotosintēzei, hlorella spēj augt un vairoties fotosintētiskā autotrofiskā procesā, un tā ir ļoti plaši izplatīta.
Pirms miljardiem gadu uz Zemes parādījās pirmā skābekli{0}}ražojošā dzīvība: zaļās aļģes. Šis vienšūnu organisms, kas pazīstams kā "Zemes plaušas", nodrošina aptuveni 90% no Zemes skābekļa, un augi nodrošina atlikušos 10%. Zaļo aļģu parādīšanās ne tikai veicināja neskaitāmas dzīvības formas uz Zemes, bet arī kalpoja par barības avotu daudziem organismiem, sākot no milzīgiem vaļiem un beidzot ar sīkiem sauszemes kukaiņiem. Pēc ilga evolūcijas procesa, kurā izdzīvo stiprākie, zaļās aļģes turpina plaukt uz Zemes, kļūstot par vienu no vecākajiem organismiem uz Zemes.
Chlorella vulgaris pieder Chlorophyceae klasei, Chlorellaceae ģimenei un ir viena{0}}šūnu aļģe. Tas parasti pastāv atsevišķi, bet dažreiz veido daudzšūnu agregātus. Šīm šūnām ir sfēriska vai elipsoidāla forma, un tajās ir peritrichs, kauss vai plākšņu formas hloroplasts. Hlorella vairojas aseksuāli, katra šūna veido divas, četras, astoņas vai sešpadsmit vecāku sporas. Kad šīs sporas nobriest, mātes šūna plīst, atbrīvojot sporas un veidojot jaunus indivīdus.
Chlorella vulgaris ir sastopama visā pasaulē, galvenokārt mazos, seklos ūdeņos, lai gan sastopamas arī dažas jūras sugas. Protams, hlorellas var atrast nelielā skaitā, taču tās var kultivēt lielā skaitā. Šīs aļģes ir bagātas ar olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem un vitamīniem, padarot tās gan ēdamas, gan noderīgas kā ēsmu.
Pašlaik ir zināmas aptuveni desmit hlorellas sugas, bet, ieskaitot to dažādos variantus, to skaits varētu sasniegt simtus. Saldūdens ir viņu galvenā dzīvotne. Hlorellu ir ne tikai viegli kultivēt, bet arī var augt un vairoties, izmantojot organiskā oglekļa avotus fotoautotrofos vai heterotrofos apstākļos. Tiek ziņots, ka tā straujais augšanas un vairošanās ātrums ir vienīgais augs vai dzīvnieks uz Zemes, kas var četrkāršoties 20 stundu laikā, padarot to ļoti vērtīgu dažādiem lietojumiem. Manā valstī izplatītas sugas ir Chlorella pyrenoidosa, Chlorella ellipsoidea un Chlorella vulgaris. Chlorella pyrenoidosa ir visaugstākā uzturvērtība, pateicoties augstajam olbaltumvielu saturam.
1890. gadā holandiešu mikrobiologs Dr. MW Beyenick, pirmais zaļo aļģu pētnieks, ielika pamatus hlorellas pētījumiem. Pēc tam 1948. gadā ASV kļuva par pionieru hlorellas audzēšanai ārā, un 1964. gadā Taiwan Green Algae Industries kļuva par pasaulē pirmo lielo hlorellas ražotāju{7}}.
Hlorellu parasti audzē saldūdenī. Šīm vienšūnu-aļģēm ir sfēriska forma, tāpēc tās ieguva mīļo iesauku "hlorella". Tie ir ārkārtīgi niecīgi, to šūnas ir aptuveni 2-8 mikroni, kas pēc izmēra ir līdzīgas cilvēka sarkanajām asins šūnām, un, lai pilnībā vizualizētu, ir nepieciešams 600x mikroskops. Hlorella izskatās tumši zaļa, jo tajā ir daudz hlorofila un citu pigmentu. Tā šūnu struktūra ir unikāla, tai ir peritrichous, kausa -formas vai plāksnes formas hromatofori.
